tie?i t?pat k? aizdevumi uz??mumiem un fizisk?m person?m.

3.4. Ar aizdevumiem saist?t?s proced?ras.

Banka var ciest ?rk?rt?gi lielus zaud?jumus, ja izsniegtie aizdevumi

p?rm?r?gi koncentr?ti vien? valst?, tautsaimniec?bas nozar? vai

tirdzniec?bas veid?, un attiec?gais sektors nok??st nelabv?l?gu visp?r?jo

vai specifisko ekonomisko apst?k?u ietekm?.

Piesardz?ga banka izstr?d?s aizdevumu portfe?a efekt?vas vad?bas

strat??iju un iek??jo kontroles sist?mu, kas ?autu izvair?ties no nev?lamas

aizdevumu koncentr?cijas k?d? no ??d?m kategorij?m:

V vienam aizdevumu ??m?j?m;

V sav? starp? saist?tiem aizdevumu ??m?jiem;

V atsevi??ai tautsimniec?bas nozarei;

V vien? valst? vai re?ion?.

Analiz?jot ??du koncentr?ciju, nepiecie?ams izskat?t ne tikai konkr?t?

br?d? tie?i izsniegtos aizdevumus, bet ar? pie??irt?s, tom?r neizmantot?s

aiz??muma ties?bas, akredit?vus, kred?tl?nijas, garantijas utt. Citiem

v?rdiem – bankas kop?jo risku.

Bez aizdevuma portfe?a vad?bas strat??ijas bankai ir j?b?t izstr?d?tai

aizdevumu nov?rt??anas un uzraudz?bas politikai.

Aizdevumu nov?rt??ana un uzraudz?ba ir svar?g?kie aspekti labas

kred?tdarb?bas nodro?in??an?. Ja banka lbi tiek gal? ar ??m funkcij?m, tas

pal?dz samazin?t zaud?jumu risku.

Katram aizdevumam piem?t zin?ms risks neatkar?gi no t?, cik laba

reput?cija ir attiec?gajam aizdevuma ??m?jam. Konkr?t?k, past?v risks, ka

aizdevuma ??m?js neatmaks?s izsniegt? aizdevuma pamatsummu un nesamaks?s

procentus par aizdevuma lieto?anu.

Lai efekt?vi kontrol?tu aizdevumu, pirmk?rt ir nepiecie?ams past?v?gi

veikt uzraudz?bas pas?kumus. Svar?g?kie pas?kumi ir ??di:

V vieso?an?s pie klienta;

V pres? public?t?s inform?cijas izskat??ana;

V aizdevuma ??m?ja finansi?l?s inform?cijas izskat??ana;

V klienta konta apgroz?juma nov?ro?ana.

Bankai neb?s nek?da labuma, ja t? redz?s, ka aizdevums tiek zaud?ts,

bet nevar?s veikt nek?dus pas?kumus, lai aizsarg?tu pati savu st?vokli.

Overdrafta gad?jum? bankai ??da probl?ma nepast?v, jo overdrafts ir

atmaks?jams p?c piepras?juma.

Attiec?b? uz aizdevumiem ar noteiktu termi?u tiek lietotas kontroles

konkr?tas proced?ras, ar kuru pal?dz?bu tiek noteikts “saist?bu

nepild??anas gad?jums”.

Viens no veidiem, k? kontrol?t aizdevumus, ir krit?riju jeb apst?k?u

(par kuriem iepriek? banka ar klientu vienojusies) piem?ro?ana. ??di

apst?k?i j?iek?auj aizdevuma l?gum?, t?d?j?di dodot bankai iesp?ju veikt

attiec?gus pas?kumus gad?jum?, ja aizdevuma ??m?js nepilda savas saist?bas

attiec?b? uz l?gum? min?to apst?k?u nodro?in??anu.

??di krit?riji jeb apst?k?i var b?t finansi?la rakstura, piem?ram,

ilgtermi?a par?da attiec?ba pret pa?u kapit?lu nedr?kst p?rsniegt 100%;

procentu segums nedr?kst samazin?ties vair?k k? 2 reizes; pa?u kapit?ls

nedr?kst samazin?ties zem 10 miljoniem latu; nedr?kst main?ties m?tes

uz??mums; nedr?kst notikt izmai?as vado?aj? sast?v?.

Nesen? pieredze r?da, ka gad?jumos, ja noteiktie krit?riji ir tiku?i

p?rk?pti, t? viet?, lai piepras?tu par?da t?l?t?ju atmaksu, bankas cen?as

vienoties par groz?jumiem aizdevuma l?guma noteikumos. ??d? situ?cij? ir

sasniegts viens no bankas m?r?iem, t.i.., bankai ir iesp?ja uzaicin?t uz

p?rrun?m aizdevuma ??m?ju un apspriest iemeslus, kuru d?? ir p?rk?pti

l?gum? noteiktie krit?riji, vai reiz?m pat piepras?t zin?mas izmai?as

(piem?ram, uz??muma pl?not?s kapit?lizdevumu programmas atlik?anu). ??d?

situ?cij?, vienojoties par jaunajiem l?guma noteikumiem, bankai ir iesp?ja

noteikt augst?ku procentu likmi (vai piepras?t liel?ku nodro?in?jumu).

Parasti tas noz?m?, ka tiek izstr?d?ts t?ds aizdevuma veids dz??anas

grafiks, kuru iesp?jams izpild?t pat visslikt?kaj? gad?jum?, k?ds pie?auts,

nov?rt?jot ?o aizdevumu.

Ja maks?jumi aizdevuma dz??anai netiek veikti noteiktajos termi?os, tas

dod iesp?ju bankai pagarin?t termi?u vai uzs?kt par?da piedzi?u.

4. Bankas riska veidi un iek??j? kontrole.

Visos biznesa dar?jumos past?v risks – s?kot ar par?da nenomaks??anu

l?dz sliktai ra?ai vai ar? nesp?jai p?rdot jaunu, d?rgu preci. Banku

st?voklis at??iras ar to, ka bankas ir pak?autas ar? savu komerci?lo

aiz??m?ju biznesa riskam, sistem?tisk?m neveiksm?m finansu tirg? un valstu

ekonomisko neveiksmju sek?m.

Bankas pelna naudu, nodro?inot savus klientus ar tiem nepiecie?amajiem

pakalpojumiem un pie??irot vi?iem aizdevumus. ??di pakalpojumi ir saist?ti

ar risku, un bankas ieg?st pe??u, nosakot par ?o pakalpojumu t?du cenu, kas

p?rsniedz to snieg?anas izmaksas, k? ar? jebkurus zaud?jumus, kuri var?tu

rasties riska piepild??an?s gad?jum?.

Bie?i vien ir t? – jo liel?ks risks, jo liel?ka zaud?juma ra?an?s

iesp?ja. Banku izcenojumiem j?atspogu?o t? riska pak?pe, ko t?s uz?emas,

veicot ?o attiec?go dar?jumu. Lai p?rzin?tu riska pak?pes/riska cenas

attiec?bu, bank?m j?izprot tie da??die riska veidi, kuriem t?s ir

pak?autas.

4.1. Riska veidu raksturojums.

Kontrole organiz?cijas m?rog?, politikas un proced?ru izstr?d??ana un

iev?ro?ana, sapr?t?gas ierobe?ojumu sist?mas izveide veicina pareizu riska

kontroli iest?d?.

Vad?bai b?tu j?iev?ro ??di noteikumi:

. riska faktoru izv?rt??ana un identific??ana j?uzskata par ikdienas

bankas vad?bas funkcijas sast?vda?u;

. j?samazina risks, kur tas nepiecie?ams, pazeminot ierobe?ojumu skalu

vai aizejot no attiec?giem tirgiem;

. j?nodro?ina daudzveid?ba, izp?tot un pied?v?jot alternat?vu produktu

vai iesaistoties jaunos tirgus sektoros, t?d?j?di samazinot

koncentr?cijas risku, ja tas ir bankai aktu?li;

. p?rdodot riska faktoriem pak?autos l?dzek?us, j?rada iesp?ja samazin?t

visp?r?jo riska pak?pi, k?dam banka pak?auta.

Risku var?tu iedal?t ??di:

> strat??iskais risks;

> kred?ta risks;

> likvidit?tes risks;

> procentu likmes risks;

> poz?cijas risks;

> darb?bas risks;

> reput?cijas risks.

Strat??iskais risks (vai biznesa risks) ir risks, ka banka var?tu uzs?kt

k?du nepareizu bankas darb?bas veidu un zaud?t naudu. Darb?bas veids var

b?t nepareizs t?p?c, ka bankai nav pieredzes ?in? sf?r?, vai ar? t?p?c, ka

?? nozare nav pietiekami liela, lai nodro?in?tu ar ien?kumu visus t?s

dal?bniekus, bet izn?kums ir tas pats – banka zaud? naudu.

Kred?ta risks ir risks, ka aiz??m?js nevar?s atmaks?t aizdoto summu vai

procentus. Kred?ta risks ietekm? aizdevumus, p?r?jos kredit??anas veidus,

nodro?in?jumus, ar tirdzniec?bu saist?tas finansu oper?cijas, saist?bas,

neparedzamo izdevumu saist?bas un pat korespond?jo?ie konti ir ?stermi?a

aizdevumi citai bankai, kura teor?tiski var?tu k??t maks?tnesp?j?ga.

Likvidit?tes risks ir finansu iest?des sp?ja segt nomaks?jam?s saist?bas ar

l?dzek?iem, kuri ir naudas l?dzek?u form? vai kurus var nekav?joties

p?rv?rst naud?.

Procentu likmes risks ir iesp?ja, ka banka var?tu neb?t sp?j?ga saglab?t

pozit?vu starp?bu starp procentiem, kurus banka pelna ar saviem l?dzek?iem,

un procentiem, kuri ir j?maks? par t?m saist?b?m, kuras ir ?o l?dzek?u

pamat?. T?tad tas ir risks, kur? atspogu?o n?kam? t?r? ien?kuma atkar?bu no

izmai??m procentu likm?s.

Poz?cijas risks ir risks ciest zaud?jumus, kuri var rasties tad, kad bankai

pieder k?da val?ta, preces vai v?rtspar?ri, kuru cena nelabv?l?gi izmain?s.

Poz?cija var b?t gan gara, gan ?sa. Atrodoties garaj? poz?cij?, maksim?lo

zaud?jumu ierobe?o t? lieta, kura ir bankas r?c?b? – ieg?des cena. ?saj?

poz?cij? potenci?lie zaud?jumi, vismaz teor?tiski, ir neierobe?oti, b?dami

t?s cenas apm?r?, kas j?maks? virs p?rdo?anas cenas, lai ?o lietu nopirktu,

t?, lai pirkuma saist?bas tiktu izpild?tas.

Darb?bas risks. Iepriek? min?tie riska veidi pieder pie tiem, kuriem bankas

pak?auj sevi t???m, lai ieg?tu pe??u. Tom?r, t?pat k? cit?s biznesa sf?r?s,

bankas ir pak?autas darb?bas riskam, kur? ir saist?ts ar situ?ciju, kad

k??da vai p?rskat??an?s k??st par iemeslu finansi?liem zaud?jumiem.

Reput?cijas risks. Bankas liel? m?r? pa?aujas uz savu klientu uztic?bu un

regul?jo?o instan?u atbalstu. Pirmk?rt, klients noguld?s savu naudu k?d?

bank? tikai t?d? gad?jum?, ja vi?? b?s p?rliecin?ts, ka var?s ?o naudu

iz?emt no bankas, kad t? vi?am b?s nepiecie?ama. Lai saglab?tu klientu

uztic?bu, bankai j?demonstr? stabils finansi?ls st?voklis, par kuru liecina

atbilsto?a kapit?l? esam?ba un pietiekamas pe??as pl?smas nodro?in??ana.

Nobeigums.

Katram jaunam uz??m?jam, kas v?l?sies veiksm?gi darboties sevis izv?l?taj?

nozar?, gribot vai negribot n?ksies sastapties ar bank?m un to drb?bu.

T?p?c zin??anas ?aj? jom? ir pat ?oti nepiecie?amas, un t?s ir apg?stamas

jau no pa?iem pamatiem, kas ar? ir izkl?st?ti ?aj? darb?. ?is darbs var?tu

b?t k? s?kuma m?c?bu l?dzeklis veiksm?gai karjerai un nuds peln??anai, jo

taj? ir apkopota tikai teorija vai, prec?z?k, virspus?js banku darb?bas

apskats, kas sniedz visp?r?ju inform?ciju par banku un t?s strukt?ru. Un

varb?t daudziem biznesa cilv?kiem b?tu ieteicams s?kt apg?t ?o nozari no

pa?iem pamatiem, lai g?tu dzi??ku priek?statu par banku. Jo banku b?t?ba un

darb?ba ir k? ??de, kur katrs posms papildina n?ko?o un savieno to ar

iepriek??jo. Un taj? pa?? laik? banku darb?ba ir interesanta lieta valsts

ekonomikas regul??ana?. T?p?c daudziem, jo daudziem ?is darbs b?tu ne tikai

interesants, bet ar? nepiecie?ams, lai turpm?k orient?tos m?s ieskaujo?aj?

vid?.

Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts

1. LR likums “Par bank?m”.

2. Briede I., Liepi?a R. Bankas noguld?jumi un aizdevumi, to raksturojums

un kontrole. – 72. lpp.

3. Bikse V. Nauda un bankas. – 72. lpp.

4. Долан Дж. Деньги, банки и денежно-кредитная политика. – 497 стр.

5. Жуков Е. Банки и банковские операциию – 635 стр.

Страницы: 1, 2, 3