savas rado??s sp?jas;
ir j?atsak?s no principiem, kas paredz darba ?auru specializ?ciju;
m?r?tiec?gi j?papla?ina izpild?t?ju atbild?ba, uzticot vi?iem piem?ram,
pa?kontroles, patst?v?gas materi?lu pas?t?jumu, saskarsmes ar pat?r?t?jiem,
pas?t?t?jiem funkcijas. Visi ?ie faktori rad?s liel?ku interesi par darbu.
darbs j?organiz? t?, lai indiv?dam b?tu iesp?ja p?rvar?t savas person?bas
v?j?s puses un pilnveidoties ar? ikdienas darba ritum?.
1. Motiv?cijas teoriju referat?v? anal?ze un sal?dzin??ana
Cilv?ku vajadz?bas
Vad?bas uzman?ga attieksme pret organiz?cijas darbiniekiem (cilv?ku
resursu uztur??ana) labv?l?gi iedarbojas uz darbinieku produktivit?tes
rad?t?jiem un attiec?gi uz gandar?jumu no darba. Vispirms ir j?noteic
visnoz?m?g?k?s darbinieku vajadz?bas. (Njustrioms, 112)
Ir paz?stamas vair?kas cilv?ku vajadz?bu klasifik?cijas metodes.
Visvienk?r??kais ir izdal?t pamata fiziolo?isk?s jeb pirmatn?j?s un
psiholo?isk?s jeb sekund?r?s vajadz?bas. Fiziolo?isk?s vajadz?bas iek?auj
sev? nepiecie?am?bu ?st, dzert, gul?t, elpot utt. Tas veidojas no dz?ves
pamatnosac?jumiem un ir kritiski svar?gi cilv?ku fiziskai eksistencei,
tatad tiem ir univers?lais raksturs.
Sekundaram vajadz?b?m ir abstraktais raksturs, jo te iet runa dr?z?k
par pr?ta un gara pras?b?m nek? cilv?ka ?erme?a. Vair?kas no ??m vajadz?b?m
att?st?s kam?r cilv?ks aug – pa?cie?a, pien?kuma saj?ta, sacens?ba,
pa?apliecin??an?s, ka ar? pieder?bas saj?ta, v?l??anas m?l?t un b?t
m?l?tam. ?pa?i sekundar?s vajadz?bas sare??? mened?eru motiv?cijas p?les ,
jo praktiski katra vi?u darb?ba ietekm? vispirms sekundaras vajadz?bas.
(nustroms, 113)
Sekundaras vajadz?bas ir daudz individu?l?ks nek? pirmatn?j?s. K?ds
tiecas pie pa?cie?as un cilv?ku ad??anas, cits dod priek?roku pak?auta
lomai un ?auj kol??iem izr?d?t iniciat?vu. Uzved?bas anal?z? neb?tu nek?du
probl?mu, ja indiv?da r?c?ba noteikta laik? b?tu vienas atsevi??as
vajadz?bas rezult?ts, tom?r tas gad?s ?oti reti. Visu tipu vajadz?bas un
pamudin?jumi ietekm? viens otru t?, ka darbinieka motiv?cija atsevi?ki
pa?emt? moment? ir daudzu da??du sp?ku kombin?cija. V?l vair?k, da?as
indiv?du vajadz?bas ir tik “nomask?tas”, ka t?s nesp?j “at?ifr?t” ne tikai
darbinieka tie?ais priek?nieks, bet ar? pieredz?jo?s psihologs. Tas viss
?oti sare??? motiv??anas procesu. Piem?ram, neapmierin?ts darbinieks bie?i
vien uzr?da k? iemeslu ac?mredzamo (vi?apr?t zemo algu), bet ?sts iemesls
var b?t pavisam cits.
Apkopojot visu iepriek?teikto var secin?t, ka sekund?ras
probl?mas:
- ir noteiktas ar indiv?da pieredzi;
- ir individu?las p?c veida un intensit?tes;
- k? likums nevar tikt atdal?tas, parasti mijiedarboj?s;
- tiek gr?ti identific?jam?s;
- sal?dzinot ar fiziskam vajadz?b?m t?m ir pietieko?i abstrakts
raksturs;
- ietekm? cilv?ku uzved?bu.
Literat?r? parasti izdala tr?s cilv?ku vajadz?bu pamata teorijas:
A.Maslova, F.Gercberga un K.Alderfera teorijas. Autore izskat?s tos zem?k.
Tiek pie?emts ka t?s uzbuv?tas uz at?kir?bu starp pirmatn?j?m un sekundar?m
vajadz?b?m. Neskatoties uz k?du aprobe?ot?bu, cilv?ku vajadz?bu teorijas
veido stingru pamatu vairak att?st?t?m motivacijas model?m. (Nustroms,
114)
Saska?? ar amerik??u sociologa Abrahama Maslova teoriju cilv?ku
vajadz?bas ir at?kir?gas p?c savas intensit?tes un par?d?s noteikta sec?b?.
P?c t? kad pirmatn?jas vajadz?bas tiek zin?m? m?r? apmierin?t?s indiv?da
uzman?ba p?rvietojas uz sekund?r?m vajadz?b?m. A.Maslova vajadz?bu
hierarhij? tiek izdal?ti pieci pamatl?me?i, kurus vi?? sak?rtoja piram?das
veid?:
Maslova modelim ir trijst?ra forma jeb piram?das forma, t?d??, jo augst?ku
vietu vajadz?ba ie?em hierarhij?, jo maz?k vajadz?bas cilv?kiem k??st par
re?l?m motiv?cij?m uzved?b?.
P?c Maslova dom?m, neapmierin?tas vajadz?bas mudina cilv?kus uz
akt?v?m r?c?b?m, apmierin?jumi p?rst?j eksist?t, un vi?u vietu ie?em
neapmierin?t?s vajadz?bas. Vajadz?bas, kas atrodas tuv?k piram?das pamatam,
pieprasa vienpak?pju apmierin?jumu un tikai p?c t?, k? t?s pamat? b?s
sasniegtas, s?k darboties n?ko?? l?me?a vajadz?bas, kuras var apmierin?t ar
vair?kiem veidiem.
Pie pirm? l?me?a vajadz?b?m Maslovs nolika fiziolo?isk?s vajadz?bas
(?dienu, dz?vesvietu, atp?tu utt.), kuru apmierin?jums nodro?ina cilv?kiem
izdz?vo?anu, pie tam nepiecie?ams minim?lais darba algas l?menis un cie?ami
darba apst?k?i.
Pie otr? l?me?a bija pieskait?tas dro??bas vajadz?bas (apdro?in??ana,
aizsardz?ba no negad?jumiem) un p?rliec?ba n?kotn?, t?s apmierin?mas ar
nopeln?t?s darba algas pal?dz?bu, p?rsniedzot minim?lo l?meni (at?auj ieg?t
apdro?in??anas polisi, izdar?t izmaksas pensijas fond?) un darbs cer?g?
organiz?cij?, pied?v?jot darbiniekiem noteiktas soci?l?s garantijas.
Bez pirm? un otr? l?me?a vajadz?bu apmierin?juma, kurus var uzskat?t
par pirm?jiem, praktiski ir neiesp?jama norm?la dz?ve nevienam cilv?kam.
Tre?aj? l?men? Maslovs novietoja soci?lo atbalstu vajadz?bas no
apk?rt?jiem, atz?stot cilv?ku nopelnus, pieder?bu vienam vai otram kopumam.
T? apmierin?jumam nepiecie?ama piedal??an?s grupu darb?, kolekt?vi
sasniegumi, uzman?ba no vad?t?ja puses, citu uzman?ba.
Ceturtais l?menis izskaidro pa?apmierin??an?s vajadz?bas, apk?rt?jo
atz??ana. Apmierina kompetences ce??, iekarojot autorit?ti, k??stot par
l?deriem, ieg?stot publisku atz??anu. ?o vajadz?bu vad??anas ieguv?ju
atvieglo titulu, pak?pju un apbalvojumu pie??ir?ana.
Beidzot hierarhijas piektaj? l?men? Maslovs novietoja pa?izteiksmes
vajadz?bas un savu potenci?lo vajadz?bu realiz?ciju, neatkar?gi no
apk?rt?jo v?rt?juma. Lai apmierin?tu ??s vajadz?bas, cilv?kiem ir vajadz?ga
maksim?la rado?? br?v?ba, l?dzek?u izv?le un probl?mu risin?jums.
Att?stoties cilv?kam k? person?bai, neierobe?oti att?st?s vi?a potenci?l?s
iesp?jas, pa?izteiksmes vajadz?bas nevar nekad b?t piln?b? apmierin?tas.
Vajadz?ba k??st par stimulu, ja apmierin?jums nokrit?sies zem?k par
pie?emamo l?meni un t? paaugstin??anas iesp?jas man?mi palielina darba
efektivit?ti, bet apmierin?t? vajadz?ba t?das funkcijas zaud?. Vajadz?bas
apmierin??ana nenoved pie autom?tiska augst?k? l?me?a vajadz?bu
apmierin??anas, j??em v?r?, ka katr? dotaj? moment? domin? viena noteikta
vajadz?ba, cilv?ka darb?ba pak?rtojas ne tikai tai, bet ar? daudz?m cit?m,
kuras da?reiz ir gr?ti atpaz?t.
Atbilsto?i Maslova piram?dai da??du karjeras etapu noz?me atsevi??os
motiv?cijas faktoros main?s, pie kam atkar?b? no darbinieka atra?an?s laika
amat?. Pirm? darba gada laik? galvenais motiv?cijas faktors ir apbalvo?ana,
iepaz?stin?t ar uzdevumu noz?m?gumu, situ?cijas v?rt?bu, savstarp?j?
attieksme, patst?v?ba ?aj? laik? interes? maz. Starp otro un piekto gadu,
t? ir pret?ja – galvenais motiv?cijas faktors. P?c pieciem darba gadiem
neviens no pamata motiv?cijas faktoriem nedarbojas, tai skait? darba satura
bag?tin??ana un darb?bas papla?in??ana.
Darbiniekus motiv? tikai m?r?is, kuru vi?? v?las sasniegt dotaj?
br?d?. Vienas vajadz?bas apmierin??ana atkal un atkal ved pie jauno
vajadz?bu ra?anas. Dot? A.Maslova koncepcijas interpret?cija ?oti
iespaidoja m?sdien?gus vad?t?jus, jo idejas uz kuriem t? pamatojas, ?auj
lab?k izprast organiz?ciju darbinieku motiv?ciju. Mened?erim ir:
- j?identific? un j?pie?em darbinieku tieksmes;
- j?atz?st darbinieku stimulu at??ir?bas;
- j?pied?v? konkr?to neapmierin?to vajadz?bu apmierin??anu;
- j?saprot, ka past?v?ga vienveid?ga atbalsta pielieto?ana ar laiku
noved pie darbinieku motiv?cijas pazemin??anas.
Bez izskat?t?m priek?roc?b?m Maslova modelim ir daudz norobe?ojumu.
To bie?i vien asi kritiz?. Diez vai to var uzskat?t k? pilnties?gu
motiv?cijas teor?tisko b?zi, daudzie t?s nolikumi nesa?ema praktisko
apliecin?jumu. Piem?ram, vad?ba nesp?j nodro?in?t visiem darbiniekiem
apst?k?us pa?aktualiz??anai. Veiktie p?t?jumi neat?auj teikt, ka cilv?ka
vajadz?bas tie?am var tiktu saran??ti stingr? hierarhij?; nav ar?
pierad?ta noteikta sec?ba. (Njustrom, 116)
D. MAKKLELANDA “PIEREDZES – VAJADZ?BU” TEORIJA . Noteikti cilv?ka
motiv?cijas pamudin?jumi ir kult?ras vides iedarb?bas rezult?ts.
Pamudin?jumi ietekm? indiv?du attieksmi pret darbu un dz?vi kopum?. Lielo
ieguld?jumu motiv?cijas paraugu p?t?jumos izdar?ja Deivids Makklelands no
Harvardas universit?tes. Vi?? pied?v?ja pamudin?jumu klasifik?cijas sist?mu
un izdal?ja tr?s domin?jo?us iek??jus impulsus (Nustrom, 109). Zin?tnieks
izdar?ja secin?jumu, ka indiv?da motiv?jo?ie mudin?t?ji atspogu?o da??dus
kult?ras elementus, kur vi?? veidojas k? person?ba (?imene, skola,
gr?matas, reli?ija). T?d?j?di vairum? valst?s darbinieku seko vienam-diviem
motiv?cijas pamat stereotipiem, jo visi vi?i pieauga l?dz?gos apst?k?os.
D.Makklelands savos p?t?jumos pamat uzman?bu velt?ja sasniegumu, varas,
pieder?bas grupai pamudin?jumu anal?zei.
D. Makklelands izvirz?ja “pieredzes – vajadz?bu” motiv??anas teoriju,
kas paredz, ka cilv?ku vajadz?bas komplekss veidojas dz?ves pieredz? un ??s
vajadz?bas b?tiski ietekm? vi?a uzved?bu. Vi?? uzskata, ka cilv?ks
nepiedzimst ar noteikti orient?t?m vajadz?b?m, bet ieg?st un att?sta t?s.
Makklelands uzskat?ja, ka past?v tr?s cilv?kam piem?to?as vajadz?bas:
sasniegumi, sadarb?ba un vara. K?da no t?m katram cilv?kam ir domin?jo?a,
bet dominante var main?ties atkar?b? no vecuma, rut?nas, zin??an?m utt.
Страницы: 1, 2, 3, 4, 5, 6