iepriek?min?taj?m pamatmotiv?cj?m, kas nosaka m?su izv?li darba mekl?jumos

ir subjekt?va un atkar?ga no katra indiv?da temperamenta un piel?go?an?s

sp?j?m. Viens var produkt?vi str?d?t neizj?tot vajadz?bu p?c cie?a un

salied?ta kolekt?va, otram turpretim tas varb?t ir viens no galvenajiem

darba rezult?tu ietekm?jo?iem faktoriem.

1.3. Person?la vad??ana motiv?cijas kontekst?

Cit?ts “Sal?dzin?jum? ar jebkuru citu vad??anas jomu visvair?k

uzrakst?ts un visvair?k teoriju pied?v?ts par motiv??anas t?mu. Tom?r daudz

no ?? materi?la ir teor?tisks un maz der?gs vid?ja l?me?a vad?t?jam.”

(Hemfriz, 49)

Motiv??ana ir darbinieku stimul??ana izv?l?ties k?du no r?c?bas

alternat?v?m, lai sasniegtu organiz?cijas un person?gos m?r?us.

Katram uz??mumam, kur? ir ieinteres?ts ra??gi str?d?t un ilgsto?i

past?v?t, b?tiska loma ir motiv?cijas procesam. Ja darbinieks uz??mum? b?s

motiv?ts, vi?am noteikti b?s cita attieksme pret darbu, k? ar?

ieinteres?t?ba uz??muma att?st?b?.

M?sdien?g? merkantilaj? sabiedr?b? uz jaut?jumu: “K?p?c J?s

str?d?jiet?” – vair?kums no mums ilgi nedom?jot atbild?s: “T?p?c ka man par

to maks?”. Tom?r, ja ?o pa?u jaut?jumu uzdod nedaudz p?rveidot? form?:

“K?p?c J?s str?d?jiet dotaj? amat? vai dotaj? organiz?cij??” – atbildes b?s

visda??d?k?s: no “T?p?c ka tuvu m?j?m” l?dz “Jo tas ir mans aicin?jums”. Un

tad materi?listi (“Jo te man maks? vair?k nek? cit?s viet?s”) var palikt

maz?kum?. Pa?laik Zemes iedz?vot?ju liel?k? da?a ir atkar?ga no algot?

darba k? ien?kumu pamat?vota. Neskatoties uz materi?lo bag?t?bu milz?gu

pieaugumu p?d?jos 150 gados, pat visatt?st?t?ko valstu iedz?vot?jiem

bezdarbs noz?m? iev?rojami zem?ku dz?ves l?meni nek? “vid?jas” dotaj?

sabiedr?b?. Nav br?nums, ka vair?kums zin?tnieku, kas nodarbojas ar darba

motiv?cijas p?t??anu, un uz??mumu vad?t?ji uzskata, ka cilv?ki str?d?

vispirms materi?l? atalgojuma d??. Tom?r viedok?i at??iras, kad tiek

pacelts praktisk?ks jaut?jums: “Kas liek cilv?kiem str?d?t produkt?vi,

veltot visu sevi ?im darbam?” Eksist? ?oti daudz teoriju, kas m??ina

atbild?t uz ?iem jaut?jumiem un izskaidrot darba motiv?cijas meh?nismu, bet

nevienai no t?m v?l neizdev?s iekarot pasauli. (?ek??a, 33)

?? darba autore m??in?s izp?t?t ar person?lu vad??anu saist?tus jaut?jumus

tie?i darba motiv?cijas kontekst?, jo uzskata, ka par ?o probl?mu un t?s

noz?m?gumu Latvij? v?l viena viedok?a. Var pat teikt, ka daudz?s

organiz?cij?s v?l joproj?m saglab?jas vecie uzskati.

Kad run? par ?r?jiem mot?viem un motiv?ciju, tad saprot ar to vai nu

apst?k?us (aktu?lus nosac?jumus, kas ietekm? darb?bas efektivit?ti) vai nu

kaut k?dus ?r?jus faktorus, kas ietekm? l?muma pie?em?anu un mot?va sp?ku

(atalgojums un tml. ); taj? skait? ietilpst ar? t? noz?m?ga loma l?mumu

pie?em?an? ko pats cilv?ks pie??ir ?iem faktoriem. ?ajos gad?jumos lo?isk?k

run?t par ?r?ji stimul?jamo vai ?r?ji organiz?to motiv?ciju, pie t?

saprotot ka apst?k?i, nosac?jumi, situ?cija k??st noz?m?gi motiv?cijai

tikai tad, kad k??st noz?m?gi cilv?kam vajadz?bu un v?lmju apmierin??anai.

T?p?c ?r?jiem faktoriem motiv?cijas proces? j?transform?jas par iek??jiem.

(Iljin, 68)

Pirmais etaps – prim?ra (abstrakta) mot?va veido?ana. Tas sast?v no

person?bas vajadz?bas izveido?anas un pamudin??anas mekl??anas aktivit?t?m.

Lai vajadz?ba (organisk? nepiecie?am?ba) p?rtaptu par person?bas vajadz?bu

nepiecie?ams lai cilv?ks to izprastu, pie?emtu, padar?tu t?s likvid??anu

par sev noz?m?gu. Otrk?rt ir nepiecie?ams, lai ?? vajadz?bas apzin??an?s

izrais?tu k?das sp?c?g?s nepat?kam?s izj?tas, diskomfortu, lai savuk?rt

pamudin?t v?lmi t?s izbeigt t?tad s?kt akt?vi darboties un atrast attiec?gu

veidu k? izvair?ties no diskomforta saj?tas. Ja p?rdz?vo?ana v?l nav

pietieko?i intens?va t? nek??st par mot?vu.

T?d?j?di vajadz?ba k? akumulators uzl?d? ar ener?iju visu turpm?ku cilv?ka

mekl??anas aktivit?ti. (Iljin, 75)

Neap?aub?mi, ka uzved?ba un cilv?ku r?c?ba tiek motiv?ta ar vajadz?b?m,

kas prasa apmierin?jumu. Lai nodro?in?t ?o apmierin?jumu ir j?zina pa?as

vajadz?bas. Neviens nedara to, kas nav vajadz?gs. Ja vajadz?bas paliek

neapmierin?t?s m?s apzin?ti vai zemapzi?? uzst?d?m m?r?i un veicam pareizas

darb?bas ?? m?r?a sasnieg?anai.

Gr?t?ba sl?pjas t?d? apst?kl?, ka cilv?ku vajadz?bas main?s stihiski

vai t?d?? ka tika apmierin?tas vai t?p?c ka to vienu viet? atn?k citas

svar?g?k?s. M?s v?rojam citu uzved?bu, izdar?m secin?jumus un pie??mumus

par vi?u vajadz?b?m.

Daudzie vad?t?ji k??das, kad m??ina motiv?t apmierinot visas pie?emtas

vajadz?bas.

Uz cilv?ku motiv?ciju iedarbojas daudzie faktori – atalgojums, darb?bas

nov?rt??ana, profesion?l? att?st?ba un izaugsmes perspekt?vas, kop?j?s

kult?ras l?menis.

Darbinieka sp?ja pild?t profesion?los pien?kumus nosaka:

- vi?a potenci?ls, kad vi?? iest?j?s organiz?cij?;

- t? profesion?l? apm?c?ba, ko vi?? sa?em organiz?cij?;

- vi?a fiziskais un mor?lais st?voklis, kas savuk?rt ir atkar?gs no

veselas virknes faktoru, taj? skait? ar? no materi?la atalgojuma

lieluma;

- v?rt?jums, ko darbinieks sa?em no organiz?cijas jebkur? veid?, gan

form?la attest??ana gan vad?t?ja ikdienas r?kojumi.

T?d?j?di, cilv?ku resursu vad??ana sast?v no organiz?cijai vajadz?ga

person?la atlases un saglab??anas, t? profesion?las apm?c??anas un

att?st??anas, katra darbinieka darb?bas v?rt??anas, kas ?auj kori??t vi?a

uzved?bu, person?la atalgo?anu. (?ek??a, 77)

Motiv?cija noz?m? darbinieku stimulu un vajadz?bu identifik?ciju un

sapra?anu (k? integr?tu j?tu un pr?ta savstarp?jas iedarb?bas rezult?tu).

Vad??anai nepiecie?ams nostiprin?t uz m?r?a sasnieg?anu orient?tus

pozit?vas darbinieku darb?bas. Un nep?rprotami darbinieku motiv?cijas

pak?pe paaugstin?sies, ja tiem tiks uzst?d?ti skaidri un konkr?ti m?r?i.

Praktiski visa apzin?ta cilv?ku uzved?ba tiek motiv?ta vai pamatota

ar konkr?tiem iemesliem. Mened?era darbs sast?da no t? lai noteikt

darbinieku mudin?jumus (stimulus) un vajadz?bas un motiv?jot darbiniekus

novirz?t to r?c?bu uz nost?d?ta uzdevumu sasnieg?anu.

?aj? noda?? autore izskata motiv?cijas lomu organiz?cijas m?r?u

sasnieg?an?. Shematiski motiv?cijas modelis par?d?ts att?l?.

X.att. Motiv?cijas modelis (Njustrom, 108)

Indiv?da iek??jie pamudin?jumi un vajadz?bas veido sasprindzin?jumu, kuru

ietekm? ?r?j? vide.

?? jaut?juma izejas punkts ir darbinieka vajadz?bu apzin??an?s.

Vispirms autore apskata tradicion?l?s pieejas pie pamudin?jumu un vajadz?bu

klasifik?cijas, kur?s tiek analiz?ta darbinieku iek??jo vajadz?bu ietekme

un vi?u uzved?bu. P?c tam tiks apskat?tas indiv?du uzved?bas noregul??anas

metodes pielietojot ??s vajadz?bas apmierino?os veicin?jumus. Nobeigum?

tiks analiz?ts m?r?u uzst?d??anas process un to loma organiz?cijas

darbinieku motiv?cij?.

Pamudin?jumu izmanto?ana vad??an?.

Motiv?cijas pamudin?jumi b?tisk?s at??ir?bas prasa no mened?eriem katra

darbinieka attieksmes pret darbu sapra?anu, kas ?auj efekt?vi izmantot

individu?lo pieeju. Piem?r?m, uz sasniegumiem motiv?tam cilv?kam uzst?dot

uzdevumu ir j?izskaidro ?pa?as ar t? izpildi saist?tas gr?t?bas. Ar

kompetenci motiv?tam darbiniekam var uzdod analo?isku uzdevumu, bet

mened?erim j?liek akcents uz pras?bu izpild?t to ar visaugst?ko kvalit?ti.

V?lams lai mened?eris run?tu ar katru darbinieku “vi?a valod?”.

Pamudin?jumu noteik?anai var tikt pielietota darbinieku psiholo?iska

test??ana, bet vislab?k? to identifik?cijas metode ir tie?a nov?ro?ana.

M?su nabadz?gaj? sabiedr?b?, kur ir daudzas neatrisin?tas sadz?ves

probl?mas valda uzskats - jo vair?k maks?s, jo lab?k str?d?s - ne vienm?r

ir pareizs. Ja darbinieki b?s sa??mu?i vien?du atl?dz?bu, tas neb?t

nenoz?m?, ka attieksme pret darbu vi?iem b?s vien?da, jo k?dam varb?t ir

daudz svar?g?ks br?vais laiks, atzin?ba, iesp?jas lab?k, rado??k str?d?t.

Latvijas mazo un vid?jo uz??mumu ?pa?nieki un vad?t?ji visbie??k t?s

stimul??anas formas, kuras saist?tas ar darb apst?k?u uzlabo?anu,

darbinieku apm?c?bu un pabalstiem. P?c p?t?juma datiem redzams, ka izdev?bu

atp?sties darbiniekiem pied?v? tikai 40% uz??mumu. Gandr?z divas tre?da?as

uz??m?ju neizmanto iesp?ju da??dot samaksu atkar?b? no izgl?t?bas l?me?a,

jo uzskata, ka galvenais nav tas, cik efekt?vi un produkt?vi vi?? str?d?.

Tikpat daudz ir to uz??mumu, kuri atsak?s no kolekt?vu l?gumu sl?g?anas ar

darba ??m?jiem un neparedz dar?t to ar? turpm?k. Darbinieku apdro?in??ana,

ar? madic?nisk?, tiek ?stenota tikai katr? sestaj? uz??mum?.

Psihologi ir ar? atzinu?i, ka at??ir?bas uztver? atkar?gas no

darbinieku vecuma. Vec?ka gada g?juma cilv?kiem ir izteikt?ka atbild?bas

saj?ta, bet jaunie?us vair?k interes? - kas man par to b?s.

Izv?rt?jot motiv?ciju un motiv?cijas iesp?jas Latvij? nevar non?kt pie

viena konkr?ta atzinuma, ka j?dara tie?i t? un ne sav?d?k. Pamatvilcienos

var non?kt tikai pie sl?dzieniem, kuri vad?t?jiem b?tu j?iev?ro, lai

sekm?tu sava uz??muma att?st?bu un veicin?tu darbinieku labkl?j?bu.

Darba gandar?jums ir atkar?gs ne tikai no darba, bet ar? no mikroklimata

uz??mum?;

lielu lomu sp?l? kontakti ar priek?nieku, jo tas veido cilv?cisk?s

attiec?bas;

ir j?atz?st darbinieka cilv?cisk?s v?rt?bas;

motiv?cija paredz gar?go, fizisko sp?ju un sp?ku izmanto?anu nosprausto

m?r?u ?steno?anai, t?d?? darbiniekiem, kas izr?da interesi par savu

profesion?lo darb?bu j?rada apst?k?i, lai vi?i var?tu realiz?t un pielietot

Страницы: 1, 2, 3, 4, 5, 6