Рефераты. Bankovskoe delo

Bankovskoe delo

Latvijas Universit?tes

Ekonomikas un vad?bas fakult?te

Finansu un kred?ta katedra

Refer?ts

Naudas un banku sist?ma

Centr?l? Banka

R?ga 1998

SATURS

Ievads 3

1. Banku sist?mas elementi un to anal?ze 4

1.1 Centr?l? banka 4

1.2 Komercbankas 5

1.3 Speci?l?s un invest?ciju bankas un p?r?j?s kred?tiest?des 6

2. Latvijas banka 7

2.1 Latvijas Bankas v?sture 7

2.2 Latvijas bankas strukt?ra 8

Secin?jumi un priek?likumi 10

Izmantot?s literat?ras saraksts 11

Pielikums 12

Ievads

Centr?lai bankai valst? ir noz?m?g?k? vieta banku sist?m?. Centr?l? banka

ir galvenais posms banku sist?m?, un t? ar da??du monet?ro politiku

instrumentiem regul? naudas apgroz?bu valst?.

P?c neatkar?bas atg??anas 1991. gad? Latvij? tika uzs?ktas reformas, lai

valst? izveidotu tirgus ekonomiku. Stabiliz?cijas un struktur?lo reformu

programmas ietv?ra strauju cenu liberaliz?ciju, subs?diju atcel?anu,

finansu discipl?nas pastiprin??anu un liber?las tirdzniec?bas un maks?jumu

sist?mas izveido?anu. Jau pa?os reformu procesa pirms?kumos Latvij? tika

ieviesta nacion?l? val?ta, t?d?j?di Latvijas Bankai radot iesp?ju ?stenot

neatkar?gu monet?ro politiku. Latvijas Bankai ir nacion?l?s val?tas

emisijas monopolties?bas. Veidojot un ?stenojot monet?ro politiku, Latvijas

Banka ir juridiski un faktiski neatkar?ga.

1997. gad? bankas sagatavoja finansu p?rskatus saska?? ar Starptautiskajiem

gr?matved?bas standartiem un tos p?rbaud?ja starptautiskas auditorfirmas.

1997. gad? banku sektora kop?jais kapit?ls un rezerves palielin?j?s par

21%, kop?jie akt?vi - par 17% un noguld?jumi - par 28%.

?? refer?ta m?r?is ir p?t?t un analiz?t Latvijas Banku, t?s b?t?bu, noz?mi

valsts ekonomik?, apskat?t banku sist?mu kopum?, nov?rt?t un izteikts

secin?jumus par Latvijas Banku.

Lai sasniegtu refer?t? izvirz?tos m?r?us ir svar?gi risin?t sekojo?us

uzdevumus:

1) par?d?t bankas sist?mu un t?s elementus;

2) atspogu?ot Latvijas Bankas v?sturisko att?st?bu, t?s strukt?ru;

3) apl?kot un izp?t?t Latvijas Bankas tagad?jo darb?bu un darb?bas m?r?us.

Probl?mu p?t??anai galvenok?rt izmantota Latvijas Bankas izdales materi?lus

par bankas ekonomiskajiem r?d?t?jiem.

P?t??anas periods ietver posmu no 1991.gada l?dz 1998.gada vidum, bet

apskatot Latvijas Bankas v?sturisko att?st?bu tas sniedzas l?dz 1918.

gadam.

Refer?t? ir izmantoti LR - likumi, kas ir saist?ti ar bank?m, autoru

speci?l? ekonomikas literat?ra, k? ar? statistiskie izdevumi.

1. Banku sist?mas elementi un to anal?ze

Lai var?tu izprast k? centr?l? banka valst? regul? ekonomiku,

?stenojot naudas un kred?ta politiku, j?apl?ko un j?analiz? visa banku

sist?ma kopum?.

Banku sist?ma ir ar likumu noteikts banku un kred?tiest??u kopums,

kas darboj?s noteikt? sakar?b?. Pasaul? pla?i izplat?ta ir divpak?pju banku

sist?ma.

1.1 att?ls

1.1 att?ls. Banku sist?mas uzb?ve.

1.1 Centr?l? banka

Katras valsts banku sist?mas galvenais un centr?lais posms ir centr?l?

banka. Vairum? valstu t? ir neatkar?ga banka, kas ir likumdev?ja p?rzi??.

Tai ir monopolties?bas izlaist naudu apgroz?b? un regul?t t?s kust?bu

valst?. Centr?l?s bankas funkcijas ir ??das [5, 86]:

1. naudas emisija un naudas apgroz?bas regul??ana;

2. valsts kasiera funkcija;

3. banku bankas funkcija;

4. ekonomikas regul??ana ar naudas un kred?ta metod?m.

Naudas emisijas un naudas apgroz?bas regul??ana ir sen?k? un viena no

svar?g?kaj?m centr?lo banku funkcij?m. Likums nosaka, ka centr?lai bankai

ir monopolties?bas izlaist naudu apgroz?b?. Da??s valst?s ir saglab?jies

otrs emisijas centrs, t.i., Finansu ministrija, kas izlai? valsts kases

z?mes.

Centr?laj? bank? ir atv?rti centr?lo un viet?jo valsts p?rvaldes org?nu, k?

ar? valsts kases teko?ie konti br?vo naudas l?dzek?u glab??anai. T? veic

visas oper?cijas, kas ir saist?tas ar valsts l?dzek?u sa?em?anu,

izlieto?anu un glab??anu. Centr?l? banka veic ar? visas oper?cijas, kas ir

saist?tas ar valsts v?rtspap?riem, pie??ir valstij kred?tus.

Centr?l? banka neapkalpo uz??mumus un fiziskas personas, bet t?s klienti ir

komercbankas un citas kred?tiest?des, t?p?c ar? centr?lo banku d?v? par

“banku banku”. Komercbankas un kred?tiest?des centr?laj? bank? glab? savas

rezerves, kuras ir oblig?tas un noteiktas ar likumu. Centr?l? banka

izsniedz ar? aizdevumus komercbank?m un kred?tiest?d?m.

Ekonomikas regul??ana ar naudas un kred?ta metod?m ir pas?kumu kopums, kuru

?stenojot centr?l? banka izmaina naudas daudzumu apgroz?b?, banku kred?ta

lielumu, procentu likmes un citus naudas apgroz?bas un aizdevumu kapit?la

tirgus r?d?t?jus. Naudas un kred?ta politikas virzieni ir ??di [5, 88]:

1. kred?ta ekspansija jeb kred?ta palielin??ana;

2. kred?ta restrikcija jeb kred?ta sa?aurin??ana.

1.2 Komercbankas

Komercbankas banku sist?m? ir galvenais posms. T?m ir vispla??kais iest??u

t?kls, t?s apkalpo visda??d?kos klientus un taj?s koncentr?j?s visliel?kais

kapit?ls. Komercbankas ir finansu iest?des, kas darbojas k? starpnieks

starp uzkr?j?jiem un aiz??m?jiem. T?s pie?em depoz?tus no fizisk?m un

juridisk? person?m, tad izmanto ?os depoz?tus, lai pie??irtu aizdevumus

cit?m fizisk?m un juridisk? person?m.

Komercbankas oper?cijas dal?s 3 liel?s grup?s [ 5, 92]:

1. pas?v?s;

2. akt?v?s;

3. komisijas.

Veicot pas?v?s oper?cijas, komercbankas mobiliz? un uzkr?j br?vas naudas

kapit?lus. Pas?v?s oper?cijas rezult?t? veidojas bankas resursi jeb pas?vi.

Pas?vus veido bankas pa?a kapit?ls - dibin??anas pamatkapit?ls, rezerves

kapit?ls un nesadal?t? pe??a. Otra pas?vu grupa ir noguld?jumi. Noguld?jumi

var b?t termi?noguld?jumi un piepras?juma noguld?jumi. Banka savus resursus

var veidot ieg?d?joties no cit?m bank?m l?dzek?us k? ar? p?rdodot

v?rtspap?rus ar nosac?jumu, ka tos atpirks.

Pas?vo oper?ciju rezult?t? mobiliz?tos naudas l?dzek?us banka iegulda

da??dos pas?kumos ar m?r?i g?t pe??u. Komercbankas izsniedz kred?tus par

augst?kiem procentiem nek? par piesaist?tajiem l?dzek?iem ir j?maks?.

Akt?vaj?m oper?cij?m v?l pieder invest??ana kapit?lieguld?jumos un naudas

l?dzek?u izvieto?ana v?rtspap?ros.

Komisijas oper?cijas banka veic klienta uzdevum?, sa?emot par to

noteiktu atl?dz?bu.

Latvij? komercbankas un p?r?j?s kred?tiest?des regul? 1995. gada 5.

oktobr? pie?emtais " Kred?tiest??u likums", k? ar? likumi - "Par

uz??m?jdarb?bu", "Par akciju sabiedr?b?m", "Par v?rtspap?riem" u.c likumi

un normat?vie akti.

Saska?? ar likuma "Par Latvijas Banku" 10. pantu Latvijas Banka veic banku

un p?r?jo kred?tiest??u darb?bas uzraudz?bu un rev?ziju. ?o funkciju

veik?anai Latvijas Bank? ir izveidota Kred?tiest??u uzraudz?bas p?rvalde,

kuras kompetenc? ietilpst kred?tiest??u licenc??ana (Licenc??anas da?a,

Juridisk? da?a), uzraudz?ba (Uzraudz?bas da?a), k? ar? akt?va l?dzdal?ba

banku darb?bu regul?jo?o likumdo?anas aktu izstr?d? un Latvijas Bankas

normat?vo noteikumu sagatavo?an? (Metodikas un anal?tisk? da?a).

Bankas minim?lais dibin??anas pamatkapit?ls ir ekvivalents 5 milj. ekiju,

kas p?rr??in?ti latos p?c Latvijas Bankas noteikt? val?tas kursa. T?m

bank?m, kuras bija re?istr?tas jau l?dz "Kred?tiest??u likuma" sp?k?

st??an?s br?dim, saska?? ar ?? likuma p?rejas noteikumiem j?iev?ro, ka

bankas minim?lais dibin??anas pamatkapit?ls ir:

1. no "Kred?tiest??u likuma" st??an?s sp?k? l?dz 1996. gada 31. martam - ne

maz?ks k? 100 000 latu;

2. no 1996. gada 1. apr??a l?dz 1998. gada 31. martam - ne maz?ks k? 1 000

000 latu;

3. no 1998. gada 1. apr??a l?dz 1999. gada 31. decembrim - ne maz?ks k? 2

000 000 latu.

Lielo riska dar?jumu ierobe?ojumi.

Kred?tiest?des dar?juma risks tiek kvalific?ts k? liels, ja dar?juma apm?rs

p?rsniedz 10% no kred?tiest?des pa?u kapit?la. Lielo riska dar?jumu

kopsumma nedr?kst p?rsniegt kred?tiest?des pa?u kapit?lu vair?k nek?

asto?as reizes. Par kred?tu, kas p?rsniedz 100 000 latu, kred?tiest?dei

ned??as laik? p?c t? pie??ir?anas j?inform? Latvijas Banka. Riska dar?jumu

apm?rs ar vienu klientu (savstarp?ji saist?tu klientu grupu) nedr?kst

p?rsniegt 25% no kred?tiest?des pa?u kapit?la. Riska dar?jumu apm?rs ar

person?m, kuras saist?tas ar kred?tiest?di, nedr?kst kopsumm? p?rsniegt 15%

no kred?tiest?des pa?u kapit?la.

1.3 Speci?l?s un invest?ciju bankas, p?r?j?s kred?tiest?des

T? k? ?? refer?ta m?r?is ir par?d?t un analiz?t Latvijas Bankas

monet?ro politiku, kura t? ?steno, regul?jot naudas daudzumu apgroz?b?, bet

t? k? liel?kie naudas l?dzek?i tiek mobiliz?ti komercbank?s, tad autors

tikai ?sum? atspogu?os p?r?j?s bankas un kred?tiest?des.

Speci?l?s bankas ir bankas, kas specializ?ju??s k?das noteiktas

tautsaimniec?bas nozares apkalpo?an? vai atsevi??u oper?cijas veik?an?.

Parasti speci?lo banku grup? ietilpst lauksaimniec?bas, ?r?j?s

tirdzniec?bas un hipot?ku bankas. Latvij? past?v tikai 1 speci?l? banka -

Zemes un hipot?ku banka. T?s darb?bu regul? likums “Par zemes un hipot?ku

banku”, kas pie?emts 1995. gada janv?r? un noteikumi par hipot?ku

aizdevumiem.

Invest?ciju bankas mobiliz?tos naudas l?dzek?us iegulda da??d?s

tautsaimniec?bas nozar?s ilgtermi?a aizdevuma veid?. Likums “Par Latvijas

Invest?ciju banku” nosaka, ka t?s pamatm?r?is ir veicin?t Latvijas

Страницы: 1, 2



2012 © Все права защищены
При использовании материалов активная ссылка на источник обязательна.